Re­zul­ta­tī­vā­kā flor­bo­la spē­lē­tā­ja — Edī­te Ban­ka­va / 19. Jul

Četr­kār­tēja Lat­vi­jas čem­pi­o­ne flor­bo­lā, pa­gā­ju­šās se­zo­nas re­zul­ta­tī­vā­kā spē­lē­tā­ja Edī­te Ban­ka­va flor­bo­lu sā­ku­si spē­lēt no 9 ga­diem Jā­ņa Dai­ņa va­dī­bā. Edī­te tre­ne­rim pra­sī­ju­si, vai va­rēs stā­vēt vār­tos, jo ne­gri­bē­jies skrai­dīt pa lau­ku­mu. Vār­tos vi­ņa stā­vē­ju­si pie­cus ga­dus, līdz fi­zis­ko tre­ni­ņu lai­kā Dai­nis Ābols pa­ma­nī­jis, ka mei­te­ne ir ļo­ti āt­ra, un ie­tei­cis pa­mē­ģi­nāt spē­lēt lau­ku­mā. Jau pir­ma­jā spē­lē gū­ti pir­mie vār­ti, un mei­te­nei ie­pa­ti­cies.



Kā­da ir ta­vu pa­nā­ku­mu un veik­smes at­slē­ga?

Tā ir pie­re­dze, jo ar flor­bo­lu no­dar­bo­jos jau 12 ga­dus. Sva­rī­ga ir arī ko­man­das vie­no­tī­ba, ga­du gai­tā ir pa­nāk­ta la­ba sa­spē­le. Man pa­tīk "vār­tu gar­ša". Kat­rā spē­lē gri­bas ie­mest kaut vie­nus vār­tus. Ir lie­lis­ka sa­jū­ta būt četr­kār­tē­jai Lat­vi­jas čem­pi­o­nei. Mēr­ķis ir tiek­ties tā­lāk, lai mēs bū­tu piec­kār­tē­jas čem­pi­o­nes. Liels gan­da­rī­jums bi­ja pēc šīs se­zo­nas, jo ne­ti­ka zau­dē­ta ne­vie­na spē­le.

Vai re­gu­lā­ri ap­mek­lē tre­ni­ņus?

Daž­reiz pa­slin­ko­ju, bet, tā kā ma­na mā­sa ir ko­man­das kap­tei­ne, vi­ņa ne­re­ti pār­met. Pēc tam mie­rī­gi pa­ru­nā­jam, kā gā­jis tre­ni­ņā, kas da­rīts. Man jo lie­lā­ka ir pau­ze no flor­bo­la, jo la­bāk vei­cas spē­lē. Ne­pa­tīk ru­tī­na, kad vi­su lai­ku ir ti­kai tre­ni­ņi un spē­les.

Kā­da ir tre­ne­ra lo­ma ta­vā dzī­vē?

Viņš ir ie­mā­cī­jis ko­man­das sa­jū­tu un at­bil­dī­bu pret pā­rē­jiem. Flor­bols ir ko­man­das spor­ta veids, ir lie­la at­bil­dī­bas sa­jū­ta ci­tam pret ci­tu. Ko­man­dā mums ir la­bas at­tie­cī­bas. Dom­star­pī­bas ro­das kon­krē­tās spē­les epi­zo­dēs, si­tu­ā­ci­jā, kad kaut kas ne­iz­do­das. To cen­ša­mies ne­uz­tvert per­so­nis­ki.

Kā­da ir sa­jū­ta pirms spē­les, zi­not, ka tā būs vi­sai no­zī­mī­ga?

Ag­rāk ļo­ti uz­trau­cos, li­kās, ka vi­su lai­ku zau­dē­sim. Ta­gad uz­trau­ku­ma vairs nav vai tas pa­zūd jau pir­ma­jās mi­nū­tēs. Pirms iz­ie­ša­nas uz lau­ku­ma mēs sa­stā­ja­mies ap­lī, spie­žam ro­kas un ener­ģis­ki ci­ta ci­tu uz­mun­dri­nām. Ja pirms spē­les ir slikts ga­ra­stā­vok­lis, pa­klau­sos mū­zi­ku, tad viss at­kal ir kār­tī­bā.

Vai spē­les lai­kā jū­ti ska­tī­tā­ju at­bal­stu?

Ska­tī­tā­jus dzir­du re­ti, jo kon­cen­trē­jos spē­lei. Spē­les lai­kā, sē­žot uz so­li­ņa, pa­tīk vi­ņus vē­rot. Spē­lē­jot Lat­vi­jas iz­la­sē, emo­ci­jas ir ci­tā­das, jo zi­nu, ka aiz­stā­vu Lat­vi­jas vār­du, tad dzir­du pat vie­nu at­bal­stī­tā­ju.

Vai ma­zām mei­te­nēm tu ie­teik­tu spē­lēt flor­bo­lu?

Pro­tams, jo no spor­ta var ie­gūt daudz — ma­zāk sli­mot, uz­la­bot fi­zis­ko for­mu, ie­mā­cī­ties spē­lēt ko­man­dā, ne­kad ne­jus­ties at­stum­tai utt.


Pilnu publikācijas tekstu lasiet laikraksta "Liesma" 2008-07-19 numurā.
Intervēja - Guna Spalva 

 

"Kocēnu sporta klubs" © 2008
info@ksk.lv