Kristaps Priede | Rubene
Dzim.dat.: 1988-01-19
Pozīcija: Uzbrucējs
Nūjas satvēriens: L
Augums: 182
Svars: 64
Ekipējums: exel
Spēlējis izlasē: U-19
Pirmais treneris: Jānis Dainis
Veids Spēles Vārti Piespēles Punkti S.min
LČ spēle 6 3 2 5 0
LČ izslēgšanas spēle 0 0 0 0 0
Klubu turnīru spēle 0 0 0 0 0
Draudzības spēle 0 0 0 0 0
Valstsvienības spēle 0 0 0 0 0
Sezonā kopā: 6 3 2 5 0

Gribēšana nenozīmē varēšana / Kristaps Priede

            Laikam doma par ceļojumu kaut kur zemapziņā bija sakrājusies līdz maksimumam. Tad nāca šī spožā ideja, doties ar autostopiem pa Eiropu. Man likās, ka tas tajā brīdī man arī ir vajadzīgs. Tā devos ceļā apmēram 14.00. Sāku no Olaines. Zināju, ka diezgan neveiksmīga maršruta izvēle, lai tiktu uz Poliju, bet nu devos ceļā.

Protams ārā lija lietus. Pirmā mašīna pēc 10 minūtēm. Aizveda līdz Jelgavai. Jelgavā iepirku pāris kartes (vēlāk izrādījās pagalam s*dīgas). Nokļuvu uz šosejas, kas dodas uz Šauļiem. Nebija arī ilgi jāgaida, piestāja fūre, šoferis teica, ka braucot uz Kauņu, bet līdz Šauļiem mani aizvedīšot. Protams man arī vajadzēja līdz Kauņai. Tā arī devāmies tālāk. Lādzīgs leišu šoferis, lai nu kāda man tā krievu valoda ir, bet nu sparatām viens otru. Piestājām pa ceļam iedzert kafiju, papļāpāt par algām Latvijā un Lietuvā (Numur viens tēma gandrīz visiem cilvēkiem ar ko braucu). Tā kkad ap 22-23iem tiku aiz Kauņas. Pirmā nakts. Ārā gāž kā ar spaiņiem. Benzīntankam tuvumā neatrodas nekas vairāk kā 4 lieli koki, kaut kur starp tiem ierušinos savā guļammaisā. Pie rokas piesienu somu, uzlieku modinātāju un gulēt.

Otrā diena. Pamostoties, saprotu, ka esmu galīgi slapjš. Protams somā ir otra kārta drēbju, kas arī izrādās slapjas esam (kļūda nr.1 drēbes ir jāieliek maisos, pašsaprotami, bet nu kkur manā domu gājienā tas paskrēja garām). Atrodu otrus apavus galīgi sausus, jo atradās somas apakšā. Kā visiem zināmā latviešu filmā teica: „Galvenais, lai kājas siltas!”. Benzīntankā rīta tualete, nelielas brokastis un uz ceļa atpakaļ. Kāda stunda un esmu mašīnā, aizvedīs mani līdz Marijampolei. Dodamies ceļā. Tieku līdz apvedceļam, kas ved apkār Marijampolei. Tur nu sākās nīkšana. Kad optimisms pagaist, izdomāju doties uz 3km attālo Marijampoli. Bankā samainu naudu, parkā sēžot pažāvēju drēbes, sazvanu Stepānu, pie vienas mājas aizņemos pāris ābolus un dodos atpakaļ uz šoseju. Satieku pārīti, kas arī stopē, saka, ka te nekā nebūšot un aiziet uz priekšu. Vēl pasēžu nedaudz un arī dodos tālāk, kad kādi 15km  noieti, pie manis piestāj krievu pāris un prasa, kur man vajagot. Saku, ka līdz robežai. Vienam tā ir LT-PL robeža, citiem LT-RU robeža, kad saprotu, ka nogriežamies ne tur, saku lai apstājas. Izstāstu kur man vajag, un ar paldiesiem un lūdziem šķiramies. Ar pirmo mašīnu tieku jau Polijā. Pieved mani Suvalkos pie veikala. Atkal paiet kādas 2h līdz tieku cauri Suvalkiem. Protams līst atkal, tad piestāj kāds smagās mašīnas šoferis, kas gatavs mani aizvest netālu no pilsētas Augustow. Tur jau krēsla, bet nu mēģinu vēl kkaut ko stopēt. Neizdodas. Līst un jau tumšs, uz ceļa atrasties bīstami. Sāku meklēt „naktsmītni”. Izeju cauri miestam, ieraugu kaut kādu jaunceltni, bet starp mums 1.50m upīte, iepriekšējais tiltiņš bija 2km atpakļ. Kājas sāpēja pamatīgi. Nedaudz uz priekšu benzīntanks, atkal pieparkojos tur. Atrodu tādu kā skolas sporta laukumu. Iekārtojos, tad zvana Zorģis un saka, lai patusēju pa Varšavu un tad šis pievienošoties. Tad Alps zvanīja un es nedzirdēju neko, jo viņš tik skaļi smējās, ka neko nesapratu J,  beidzot mani kāds uzmundrināja, Alpa smiekli vien man izžāvēja zeķes :D.

Trešā diena. Laikam visveiksmīgākā. Pamostos, viss pa vecam, slapjas drēbes. Bet nu sarāvu bikses un devos tālāk. Veiksmīgi ar vienu fūres šoferi nokļuvu tur, kur man nevajadzēja, bet nu ceļš uz Varšavu, tikai ar līkumu. Operatīvi tiku līdz pilsētais Ostoļeka. Tur pāris stundas neveicās, bet paķēra onkulis, kurš ne krieviski, ne angliski. Tā zīmju valodā sazinoties devāmies līdz pilsētai Rozan, kur onkulim pieder viesu nams. Viņš mani pacienāja ar tēju un kūkām, vēl pie tam atļāva uz pusstundu pažāvēt drēbes  uz kaut kādas man nezināmas ierīces. Viss ievilkās uz 1,5 stundu, jo visas pārējās darbinieces arī gribēja ar mani iepazīties. Pirms tam onkam biju izstāstījis ko un kā daru. Ar cepumu paku un pilsētas bukletiem kabatā atvadījos no labajiem cilvēkiem. Pirmais šoks par poļu labsirdību. Izgāju cauri miestam. Atkal pāris stundas un iesēžos jauna džeka mašīnā. Saka, ka aizvedīšot līdz Varšavai. Braucam, puisis uzcienā ar poļu pīpiem. Pļāpājam atkal par algām, tad saruna ievirzās par mašīnām. Gribēdams būt pieklājīgs, iesaistījos sarunā, lai gan man ar tām mašīnām ir tā pat kā slaukt govi, zinu kā izskatās. Puspaku šim novilkuši tiekam līdz Varšavai. Tur man pirmo reizi palika bail. Čalis saka, ka aizvedīšot mani līdz centram, ja vien aizbraukšot viņam līdzi, ķipa mašīnai kaut kādu detaļu nopirkt. Nebija īsti man varianti izvairīties, aizbraucām uz to veikalu. Puisis izkāpa pie veikala, es ar izlecu, pierakstīju mašīnas numuru, un saglabāju uz nosūtīšanu kādiem 4iem cilvēkiem. Pēc tam čalis tiešām mani aizveda līdz pašam centram. Vajadzēja pajautāt adresi, sociālo tīklu adreses utt. Izkāpu Varšavas centrā tāds tīri apjucis, apostījis gaisu, ķēros pie pirmajām ekskursijām. Atradu centrālo staciju, tur arī atradās ineta kafejnīca. Tad atradu tūristu info, kur man izskaidroja, kā tikt līdz ceļam, kas ved uz Čehiju. Tad es paķēru kebabu, apsēdos pie vienas universitātes parkā, žāvēju drēbes, dzēru poļu alu un izdomāju, ka tomēr jāizsauc veselais saprāts. Un izdomāju, ka visu dienu pavadīšu Varšavā un vakarā sākšu ceļu mājās. Tā arī darīju ap 19iem biju kaut kur Varšavas pierobežā, savu labās kājas lejas daļu vairs jau īsti nejutu. Tad pastopēju, sapratis, ka jāmeklē „gulta” metu plinti krūmos un savu ceļazīmi piespraudu pie mugursomas. Gāju un pēc 15 minūtēm pie manis piestāja smalka audi mašīna. Jauns pāris, bet nu čalis visu ceļu meklēja bardočokā karti un ar kreiso stūrēja, pulkstenī rādīja 190km/h. Ok viņi gribēja mani aizvest līdz vietai ko man vajadzēja, bet ceļā viņiem mainījās maršruts. Viņi mani aizveda līdz vienai pilsētai, nopirka autobusa biļeti un iedeva vēl LV naudā kādu 5iecīti brokastīm. Paēdu vakariņas pa to naudu. Iegāju mežā, pirmā patīkamā nakts, jo viss ir sauss. Norīta pamostoties saprotu, ka visu nakti esmu gulējis lopu kaulos, diezgan pretīgi. Tad no tās vietas ar divām mašīnām tiku līdz Suvalkiem atkal. Atpūtos 45min, tad izdomāju uz manu cepienu uztaisīt ceļazīmi Rīga. Neticēsiet – ar pirmo, No Suvalkiem tiku līdz Elejai, tad ejo Elejas tankā tante man čukst, ka līdz Jelgavai paņemšot. :D Esmu mājās. kedu es vilku nost pret skapi. Ceļojums galā. Bet nav izstātīts īsti nekas.

Esmu ļoti priecīgs, ka es tā izdarīju. Tas kaut kā varbūt sakārtoja manu galvu. Vislielākais paldies māsai, viņa man teica lai nepadodos. Es to darīšu vēlreiz, cerams ne viens. Jā, sakrājās ceļā kļūdas. Pirms kādiem 2iem gadiem JR grāmatnīcā nopirku grāmatu Autostops, bet sāku lasīt atbraucot. Tas bija kkas fantastisks, iesaku visiem, smaidu neizsitīsiet man no sejas. 

Jaunākie blogu ieraksti

Uzzini par mani vairāk!

1. Dzimšanas vieta
Rīga

2. Iesauka
Tokī

3. Ko darītu, ja Tavā ricībā būtu 1 miljons latu?
Nestrādātu

4. Biežāk lietotais dzēriens
Coca-Cola, alus

5. Gardākais ēdiens
Big Mac

6. Iecienītākā televīzijas pārraide
900 sekundes

7. Lasītākais žurnāls/avīze
Ilustrētā vēsture

8. Populārākais interneta portāls
tvnet.lv

9. Iedvesmojošākā mūzika
Placebo, RHCP, R.E.M., Muse

10. Mīļākā krāsa
zaļa

11. Dzīves moto
Būs labi!

12. Sporta aktivitātes ārpus florbola
Nav

13. Bērnības elks sportā
Ozoliņš

14. Elks florbolā (Latvijā/ārvalstis)
Kimmo Eskelinen

15. Ja es nespēlētu florbolu, es būtu...
peldētājs

16. Seksīgākais KSK dibens pieder...
Neesmu īpaši vērojis!

17. 3 priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu florbolistu
ātrums, nūjas tehnika, laukuma pārredzēšana

18. Kurš ir slinkākais/-ā KSK florbolists/-e
Gatis Akūlovs

19. Ko vēlētos uzlabot savā spēlē?
nūjas tehniku

20. Florbola klubs, kurā gribētu spēlēt
KSK

21. Sīkstākais pretinieks laukumā
Visa "Lekrings" komanda

22. Nozīmīgākā spēle/-s karjerā
2005. gada Pasaules U-19 čempionāta visas spēles, jo tās tak notika te, Latvijā.

23. Mērķis 2011./12. gada sezonā?
1. vieta

"Kocēnu sporta klubs" © 2008
info@ksk.lv