Mārtiņš Larinovs | Rubene
Dzim.dat.: 1984-12-10
Pozīcija: Aizsargs
Nūjas satvēriens: L
Augums: 181 cm
Svars: ~89 kg
Ekipējums: mani sponsorē
Spēlējis izlasē: nop
Pirmais treneris: A.Pusaudzis
Veids Spēles Vārti Piespēles Punkti S.min
LČ spēle 18 2 3 5 4
LČ izslēgšanas spēle 0 0 0 0 0
Klubu turnīru spēle 0 0 0 0 0
Draudzības spēle 0 0 0 0 0
Valstsvienības spēle 0 0 0 0 0
Sezonā kopā: 18 2 3 5 4

Rakstu sērijas „Pats par savu naudu dzēru, pats rakstīju aprakstiņ’s” 3.daļa – „Pēc vētras jeb Atgri / Mārtiņš Larinovs

Šoreiz kaut kas no jaunāku laiku vēstures, bet tomēr vēstures, un visticamāk par laiku, kad daži no tagadējām mūsu rindām florbolu vēl nespēlēja, vai arī bija tikko sākuši. 2007.gads Latvijas florbolā iezīmējās ar to, ka mūsu čempionāta robežas pirmo reizi nesakrita ar valsts robežām, jo komanda no Jogevas uzsāka startēt Latvijas tad vēl atklātajā čempionātā. Ui, cik daudz jautājumu, cik daudz izsaukumu un zināmas neapmierinātības valdīja Latvijas florbolistu saimē – cik maksā vieta virslīgā? Arī mēs varam vietu nopirkt? Kur palicis sportiskais princips? Jautājumu bija daudz, tomēr tādas godīgas, labas atbildes laikam nebija, vien arguments, ka Latvijas florbols no igauņiem saņems 20 tūkstošus latu, kurus diemžēl igauņi nebija samaksājuši vēl 2011.gadā (un diezgan loģisks bija viņu lēmums par nestartēšanu 19.Latvijas čempionātā, kurš nu jau atkal ir atgriezies vecajās robežās.

Tāpat 2007.gadā joprojām gaisā virmoja (kā tagad moderni saka) transfēru (jeb to neesamības) vēsmas, jo tieši 2006./2007.gada sezona bija tā, kad no kādas Vidzemes komandas uz citu Vidzemes komandu pārgāja Latvijas izlases spēlētājs, par ko pirmie bija dusmīgi, bet otrie – gandarīti, jo nekādas regulas vai noteikumi, ar kuriem saskaņā būtu jādarbojas, nebija. Un nav (diemžēl) arī šobrīd...

Taču galvenais stāsts ir par ko citu. 2007./2008.gada sezona bija brīdis, kad virslīgā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezās vēju pilsētas komanda. Un atgriezās skaļi, jo jau pirmā spēle bija pret titulēto „Lekringu”. Nebūtu bijuši tie trīs vārti vienā minūtē pašās spēles beigās, sazin, kā viss vēl būtu izgājis. „FK Kurši”, kuri attiecīgajā spēlē bija neapšaubāmi uzskatīti par peramiem puikām paradīja, ka tur, tajā laukumā, kur bumbiņa ir apaļa un vārti ir abos laukuma galos, ka tur viss sākas pie 0:0, un tur vairs nav vietas statistikai, vēsturei vai prognozēm. Tur ir vieta vien īstai cīņai par bumbiņu, vārtiem un uzvaru, tur ir vieta divu komandu sacensībai, un uzvar tas, kurš to vairāk grib!

Sākums – negaidīti pieklājīgs.

-Prologs-

Daudzi vēl joprojām atceras šā gada pavasara notikumus Latvijas florbola dzīvē. Cits ar prieku, cits ar sarūgtinājumu, kāds ar smīnu par florbola varas gaiteņos notikušo cīņu par finālu norises vietu, vēl kāds ar nožēlu par to, ka joprojām tiek celtas vētras ūdens glāzē, un, izņemot atsevišķus cerības stariņus dažu klubu izaugsmē un attieksmes maiņā, ka Latvijas florbola dzīvē nekas jau nav uzlabojies gadiem. Mēs arvien karojam par florbola vietu zem mazajām mūsu valsts debesīm līdzās citiem sporta veidiem, tomēr tā vien liekas, ka lielākas cīņas uz nevajadzīgas asins izliešanas notiek tieši mūsu pašu starpā. Piemēri nav tālu jāmeklē. Nolikuma maiņa pēc komandas X neuzvarēšanas Latvijas čempionātā, kas Latvijas florbola saimei atņēma līdz tam nozīmīgu svētku dienu – FINĀLUS. Tās bija skaistas sestdienas, kad vienuviet pulcējās katras sezonas 4 labākās kungu un 4 labākās dāmu komandas, lai aci pret aci tūkstošiem skatītājiem par prieku noskaidrotu čempionus. Un, protams, atmiņā vēl ir svaigās peripetijas ap skandalozo divu spēlētāju pāreju no vienas Vidzemes komandas uz otru, un jautājumu, uz kuru pagaidām nav atbildes ne Latvijas Florbola savienībai, ne pašiem florbola klubiem un komandām – cik tad īsti ir vērts spēlētājs A vai spēlētājs B? (un nevis – cik man jāmaksā, lai spēlētājs spēlētu manā komandā?, vai – cik mums kā kluba vadībai būtu jāsaņem par spēlētāja aiziešanu?). Šie un daudzi citi jautājumi atkal un atkal būs vieni no sāpīgākajiem katrā LFS valdes sēdē vai kopsapulcē, par to šaubu nav, tomēr kad beidzot tiks rastas uz tiem atbildes, manuprāt, nav laika, bet gan principa un diplomātijas jautājums, jo laiks neapturami rit uz priekšu, bet atbilžu un kompromisu meklēšana arvien tiek nogrūsta kaut kur maliņā.

Taču pilnīga taisnība ir arī tiem, kas apgalvo, ka velns nav nemaz tik melns kā to mālē, jo raugi – daudzi pagājušās sezonas un šīs vasaras notikumi un ievirzes ir vērtējamas vairāk nekā tikai nenegatīvi. Pēc vairāku gadu pārtraukuma LFS (tiesa gan ar kādam nepopulāriem paņēmieniem) ir panākusi, ka florbols kaut reizi gadā ir redzams TV ekrānos, un līdzšinējie notikumi liecina par translāciju arī 2008.gada pavasarī. Šovasar arī ir dzimis jauns vasaras turnīrs „Latvian Open”, kurš gan neizvērtās tik grandiozs, kā to paredzēja tā rīkotāji, tomēr nenoliedzami ir ielikts pamatīgs stūrakmens nākotnei un domājams, ka gadus piecus astoņus florbola kalendārā un dzīvē būs skaļa un skaidra norāde uz šo turnīru. Vēl par visnotaļ pozitīvu faktu jāmin LFS attieksmes maiņu pret florbola līmeņa celšanu vietējā, līdz ar to arī starptautiskā līmenī, kas izpaužas par Virslīgas paplašināšanu līdz 11 pašmāju komandām, tādējādi nostājoties pāri dažu klubu uzskatam, ka Latvijā ir tikai dažas komandas, kuras būtu cienīgas cīnīties Virslīgā. Šāda lēmuma augļi bija vērojami jau pirmajā Latvijas 15.(jubilejas) čempionāta pirmajā kārtā. Tomēr arī šajā skaistajā rožu dārziņā nevar neiemest akmeni. Mūsu sporta spēles augstākajai institūcijai joprojām nav stingras nostājas pret nolikuma kā galvenā likuma ievērošanu. Nešaubos, ka daudziem pēc tam, kad tika paziņots, ka Latvijas čempionāts būs atklātais, un ka tajā piedalīsies komanda no Igaunijas, un spēlēs tieši Virslīgā, radās jautājums – cik maksā vieta Virslīgā? Kāpēc mums, ja gribam spēlēt Latvijas florbola elitē, jāsāk ar otro līgu? Nav šaubu, ka prāvo naudas summu savienības kontā būtu pa spēkam samaksāt arī kādam vietējam klubam. Tomēr būdams optimists saku – viss, kas notiek, notiek uz labu! Un cerams, ka arī šādas krasas pārmaiņas nesīs vēlamos augļus.

...

Sanāca tāds garāks ievads, bet ne jau par to ir šis stāsts. Stāsts ir par kādas provinces komandas pirmo nopietno atrādīšanos raibajam Latvijas florbola spēlētāju, treneru, mecenātu, organizētāju un skatītāju pulkam. Ar vēl nebijušām sajūtām „FK Kurši” pirmajai komandai sācies šis kā jau iepriekš minēju piecpadsmitais, tātad arī jubilejas florbola čempionāts. Sajūtu gamma tik tiešām bija sen neizjusta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas florbola elites kartē ir parādījusies tāda apdzīvota vieta kā Liepāja. Otrkārt, pirmā spēle jau pret vicečempioniem, komentāri lieki. Treškārt, sajūta, ka priekšā stāv cīņa ar vējdzirnavām (kam, protams, nebija pamata). Ceturtkārt, nevēlēšanās piepildīt daudzo portāla esports.lv lasītāju prognozes par paredzamo sagrāvi. Un vēl un vēl un vēl...

2007.gada 16.septembris bija sezonas sākums Liepājas kluba pirmajai un arī otrajai komandai, un tā kā abas spēles norisinājās pilsētās, kas atrodas netālu viena no otram, tad tika pieņemts lēmums par savstarpēju atbalsta sniegšanu starp abām vienībām. Līdz ar to liepājnieki ceļā devās rīta agrumā, lai pabūtu gan Siguldā, gan Cēsīs. Par komandas „Kurši 2/LPA” pirmo spēli noteikti ziņos Deivs, tāpēc pie tās nekavēšos. Īsāk par spēli Cēsīs.

Nezinu kāpēc, bet vienmēr gribās pieminēt laika apstākļus konkrētajā dienā, un tieši svētdienas rīts bija tāds, kad gribas teikt: „It’s gonna be good day today” (angl. šī būs laba diena – aut.). Kāds rīts, tāda arī diena – ne tikai tādēļ, ka valdīja īsta atvasara, bet arī tādēļ, ka tika svētdienas spēle tika aizvadīta necerēti labi, tomēr to nevar nosaukt par veiksmīgu, jo tieši veiksme liepājniekiem Cēsīs pietrūka.

Jau sākot komandām iesildīties, atklājās laukuma kvalitātes līmenis. Nav runa par nelīdzenu vai florbolam neatbilstošu segumu, tomēr iepriekš (arī vēl pagājušās sezonas beigās, kad Cēsīs bija pusfināla spēle) laukums nebija tik slidens. Ja vēl iesildīšanās fāzē komandas par to tik ļoti neuztraucās, tad spēles laikā gan – acīm redzami slidenā grīda traucēja abu vienību spēlētājiem kā uzbrukumā, tā aizsardzībā. Domājams, ka arī sanākušajiem skatītājiem šāds balets uz ledus nebija pa prātam, jo tas nepiedeva spēlei to asumiņu, kas raksturīgs florbolam.

Tuvāk par pašiem notikumiem laukumā. Pirmais periods nenoliedzami aizrit zem CelTik/Lekrings zīmes, tāpat kā teju vai visa spēle, tomēr pie panākuma laukuma saimniekiem tikt neizdodas. Taču par spēles nozīmīgumu liecināja arī pats trešdaļas sākums, kad cēsnieki kļūdījās savā aizvārtē, iespēlējot bumbiņu vārtu priekšā uz nūjas Kuršu spēlētājam, tomēr sekojošā piespēle komandas biedram ir neprecīza, tātad arī rezultāts izpalika. Perioda vidusdaļā Arta Malkava raidītā bumbiņa nodrebina Vīnkalna sargātos vārtus, tomēr tā arī ir tuvākā CelTik/Lekrings iespēja atklāt rezultātu. Pēc nospēlētām 20 minūtēm vienīgie ieraksti spēles protokolā ir par abiem komandu vārtu vīriem.

Otrajā periodā viesi no ļoti dziļas aizsardzības pariet uz nedaudz brīvāku spēli, kas arī atnes panākumus. Sākumā nedaudz izlīdzinās spēle – arī Kurši nekautrējas doties uzbrukumos, un tieši tas palīdz. Pēc Siliņa reida no aizsardzības zonas pāri visam laukumam, viņš atrod vārtu priekšā esošo Šupiņu, kura raidītā bumbiņa lido tieši vārtu augšējā stūrī. Rezultāts atklāts, viesi izvirzās vadībā. Tiesa – prieki ir īsi, jo jau pēc brīža, kad Kurši nesaprotas savā aizsardzības zonā, rezultātu izlīdzina Rajeckis no Alpa piespēles. Vēl viena iespēja liepājniekiem rodas pēc Bērtuļa saņemtā noraidījuma, taču tuvāko iespēju gūt vārtus neizmanto Lasmanis, jo pēdējā brīdī vārtu priekšā viņa metienu bloķē aizsarga nūja. Taču pēdējā perioda minūtē Kurši var uzgavilēt vēlreiz. Uzbrukuma zonā palikušais Bušs pirmais tiek pie bumbiņas, kura vienkārši tiek raidīta ārpus viesu laukuma puses. Bušs iziet viens pret vienu ar Bundzinieku un pēc māņkustības gūst vārtus. Ejot atpūtā 2-1 Kuršu labā.

Paši interesantākie notikumi risinās trešajā spēles periodā, kurā kopumā tiek gūti septiņi vārti. Trešdaļas sākums atkal pieder mājiniekiem, spiediens uz Vīnkalna vārtiem pieaug ar katru minūti. 49.minūtē Lasmanis izpelnās noraidījumu, un liekas, ka ar šo brīdi cēsnieki ieskriesies tā pa īstam, taču mazākumu Kurši iztur. Vēl vairāk – jau spēlējot vienādos sastāvos Vīnkalns raida bumbiņu pāri visam laukumam Grosa virzienā. Pēdējais to skaisti apstrādā, un noguldot Bundzinieku gūst jau trešos vārtus Kuršu labā. Tribīnes pieklust, uz mājinieku soliņa valda zināms apjukums. Tas gan netraucē jau pēc 30 sekundēm CelTik/Lekrings spēlētājiem izmantot savu iespēju, gūstot vārtus. Pēc soda izspēles laukuma stūrī Alps ar metienu pēc pagrieziena rezultāta starpību samazina līdz minimumam. Vēl pēc minūtes tas pats Alps vārtu guvumā pārvērš A.Belasova piespēli. Rezultāts uz tablo vēsta par status quo 3-3. 54.minūtē viesi vienus vārtus atgūst, tādējādi jau trešo reizi spēlē izvirzoties vadībā. Divu minūšu sodu par bloķēšanu saņem Jānis Belasovs. Vairākums izspēle viesiem absolūti nevedas, tomēr, kad Belasovam uz sodīto spēlētāju soliņa atlikušas vairs tikai 10 sekundes, Lasmanis savā stilā – ar skaistu fintu – pārspēj ne tikai Bundzenieku, bet arī visu CelTik/Lekrings komandu. Par nožēlu viesiem, un prieku mājiniekiem, tā bija pēdējā bumbiņa cēsnieku vārtu tīklā. Un tad sākas liktenīgā 57.minūte, kuras laikā Kurši savu kļūdu dēļ trīs reiz ir spiesti bumbiņu izņemt no vārtu tīkliņa. Kā pirmais pie panākuma tiek Artis Malkavs, kurš no vārtu priekšas pēc Alpa piespēles reluztātu izlīdzina, jau pēc 37 sekundēm Rīsmanis pirmo reizi spēlē vadībā izvirza Cēsu florbolistus, paiet vēl 12 sekundes un Alps ir nekļūdīgs jau trešo reizi spēlē. 6-4 CelTik/Lekrings labā. Kurši vēl pieprasa pusminūtes pārtraukumu, tas gan palīdz vairs vārtus neielaist, tomēr atgūties no ātrās trīs vārtu zaudēšanas viesi nespēj. Tā arī spēle noslēdzas – ar izmocītu CelTik/Lekrings uzvaru ar rezultātu 6-4.

Nepiepildot vairākuma prognozes, nepiedzīvojot sagrāvi un iegūstot pozitīvu skatījumu uz turpmākajām spēlēm, Liepājas „Kurši” ir visnotaļ veiksmīgi aizvadījuši savu pirmo, atgriešanās spēli Latvijas spēcīgākajā līgā. Daudzi varbūt šobrīd domā – tā tam bija jābūt, bet zinu droši, ka pirms liktenīgās 57.minūtes par to kā jābūt nezināja neviens.

Secinājumus izdarīt šķiet pāragri, jo aizvadīta tikai viena spēle un vēl pie daudz kā ir jāpiestrādā. It īpaši darbs ir ieliekams savu vārtu gūšanas momentu realizēšanai. Bet kā saka – darbs dara meistaru, meistars – sieru.

Nākamā cīņa „Kuršiem” jau šonedēļ, svētdienā pret pagājušās sezonas bronzas medaļu ieguvēju „Rubeni”. Domājams, ka liepājniekiem ir samērā labas izredzes, ja ne uz pozitīvu gala rezultātu, tad saturīgu spēli un sniegumu jau nu noteikti.”

Uzzini par mani vairāk!

1. Dzimšanas vieta
"pilsētā, kurā piedzimst vējš...

2. Iesauka
Biksis, Šamanis, Lauķis

3. Ko darītu, ja Tavā ricībā būtu 1 miljons latu?
Nebūtu..., bet, ja būtu, tad arī tu dzīvotu labāk

4. Biežāk lietotais dzēriens
Alus? varbūt...

5. Gardākais ēdiens
Krāsnī cepti vistu stilbiņi ar kartupeļiem un tomātu-sīpolu salātiem

6. Iecienītākā televīzijas pārraide
CSI Miami (Horeišos)

7. Lasītākais žurnāls/avīze
Forbes, spēļu puika (Playboy)

8. Populārākais interneta portāls
Ir redzēts, ka raksta "tweeter"

9. Iedvesmojošākā mūzika
Dakota

10. Mīļākā krāsa
Sniegs saulainā dienā

11. Dzīves moto
Esi labs, un dari labas lietas...

12. Sporta aktivitātes ārpus florbola
Trauku mazgāšana (arī tur mugura ir putās)

13. Elks florbolā (Latvijā/ārvalstis)
Jānis Inģists

14. Ja es nespēlētu florbolu, es būtu...
Liepājā vai Rīgā

15. Seksīgākais KSK dibens pieder...
ZB

16. 3 priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu florbolistu
Ienaidnieks sevī, pretinieku komandā, un savā komandā!

17. Kurš ir slinkākais/-ā KSK florbolists/-e
Bērziņš R.

18. Ko vēlētos uzlabot savā spēlē?
Laukuma pārredzēšanu, jo citur esmu asmenis

19. Florbola klubs, kurā gribētu spēlēt
done

20. Sīkstākais pretinieks laukumā
Visi tie ātrie cukurgalvas

21. Nozīmīgākā spēle/-s karjerā
Ja man prasītu par skaistāko golu, tad atbilde nebūtu jāmeklē, bet tagad...

22. Mērķis 2011./12. gada sezonā?
Palīdzēt kādam piepildīt sapni!

"Kocēnu sporta klubs" © 2008
info@ksk.lv