Oskars Keišs | Rubene
Dzim.dat.: 1990-07-17
Pozīcija: Uzbrucējs
Nūjas satvēriens: L
Augums: 175 cm
Svars: 75 kg
Ekipējums: Exel
Spēlējis izlasē: U-19, Parbaudes speles pie lielas izlases
Pirmais treneris: Aivars Maliņš
Veids Spēles Vārti Piespēles Punkti S.min
LČ spēle 26 5 3 8 8
LČ izslēgšanas spēle 10 5 4 9 0
Klubu turnīru spēle 0 0 0 0 0
Draudzības spēle 0 0 0 0 0
Valstsvienības spēle 0 0 0 0 0
Sezonā kopā: 36 10 7 17 8

Francija / Oskars Keišs

sveiki.

Esmu atgriezies Latvijā, pirmstam 8 mēnešus biju Francijā. Viss tā sakrita ka esmu šeit uz palikšanu , un pašam jau par to tikai prieks. Tad nu tā neliels ieskats ko tad es darīju pēdējos 8tonus mēnešus, laigan es pat nezinu ko lai stāstu, kas tieši kadu intresē, jo tur pavisam cita pasaule.

14. augustā aizlidoju uz Parīzi un 15. augustā iegāju pa vieniem lieliem vārtiem iekšā un tad arī viss sākās. Pirmo nedēļu pavadīju tur, pārsvarā tikai staigāšana pa kabinetiem un nīkšana istabās, lielā gaidīšana kas nu būs. Pēc nedēļas pārveda mūs uz Marseļu, kur atkal pārbaudes, fiziskie un dazādi galvas uzdevumi. No parīzes aizbraucam 30 cilveki, no dažādām pasaules valstīm. Uzreiz nonēma visas mantas un iedeva tikai šortus, maiku. Pēc tiem galvas uzevumiem izkrita uzreiz 15 cilveki un pēc pusdienslaika vini arī devās mājas. Pirms rezultātu teikšnas es arībiju pārliecināts ka būs jādodas mājas, jo tie testi likās grūti, bet nu paliku. Tad uzreiz visus 15 sasauca un lika skriet tādus kā atspoles skrejienu. Pēc fiziskā testa palikām 7 . Un atkal visādas staigāšanas pa kabinetiem un atkal gaidīšana kamēr sagaida apmēram 36 cilvēkus kas izturējuši tos testus. Apmēram 2vas nedēļas un tad tā diena bija klat, ja nemaldos 1. septembris kad arī nosauca 12 cilvekus kas tiek takā uzņemti un pēc nedēlas dosies uz apmācībām. Uztraukums bija liels, jo viss tik nežēlīgi officiali, bet nu jā nosauca manu vārdu, un neliela atvieglojuma sajūta bija. Izdalīja ekipējumu un pēc nedēļas jau devāmies uz bāzi kur pavādīju 4 mēnešus. Patiesībā tad tikai arī viss sākas, viss tas kas notika iepriekš nebija nekas un tu vēl neko ne sasniedzis ne pierādijis nebiji.

Uzreiz sāka mācīt disciplīnu, darīt visu atri, nekļūdīties, neko neaizmirst, jo savādāk atrada visādus vingrinājumus, lai nakamreiz tu neaizmirstu. Tur pavadot 2vas nedēļas un gaidot vēl 2vas grupas pa 12 cilvēkiem devāmies uz Fermu (tur vinu tā sauc – vieta kur teorētiski tu iemācies gandrīz visu.

Nedaudz par fermu. Tur, manuprāt pārbauda kā tu reaģē, kad neesi gulējis, tā pamazāk ēdis, un kā reaģē kad tev ir auksti. Apmāca kā salikt , tīrīt ieročus, franču valodu, principā ieliek tādu kā militāro bāzi ļoti īsā laikā lai atlikošos 3 meneshus var ar to bāzi strādāt. Grūti tās sajūtas izstāstīt, jo nu ar pilniem vēderiem jau to nesaprast un sēžot un lasot siltā istbā viss kas tur notika, bet nu laba pārbaude. Dienas plāns tāds kā tāds tur nebija jo vins mainījās, atceros tikai to kad bija iespēja tad gulējām, pierakstīts nekas man kas tur bija nav jo laika nebija vispār. Ja man tagad kāds teiktu ka nav laika pat kko pierakstīt es brīnītos bet tur tā vnk bija. Deva 5cas min un visi gultās un tad arī visi bija gultās un uzreiz acis ciet jo nogurums liels un pa dienu laiks bija tikai padzerties.

Ferma paskrēja ātri un tad bija pārgājiens pēc kura deva Baltās cepures. Ar somam un ieroci. Priekš manis fiziski grūts vins tik ļoti nelikās, cik sāpīgs, jo kājas kā vienmēr noberstas. Noberts tas nav tulzna uz papeiza, bet noberstas tā skaisti :D 3 nenogāja to 60 pārgajienu. Tur 60 km nav tas pats kas Latvijā 60 km, jo tas relijefs tāds smags, augša, lejā, augšā, lejā.

Pēc pārgajiena bijām 2vas nedēļas šaušana un tāda kā misija 5cas dienas. Atceros ka visi bija tā nedaudz sašutuši ,jo runāja ka pēc fermas ēšana būs laba un viss būs mierigāk bet nekā, palika pat nedaudz stingrāk. Tad arī paīstam sapratām ka tas nekad nebeigsies nekad nav mierīgi . :D Rakstot tieši atcerējos ko mēs tur un kā ēdām ja ēdam . :D Nekas labs nebija un diezvai tagad kko tadu es vairs ieestu, laigan ttad tas likās ļoti garšīgi.

Atgriezāmies tajā bāzē, kur turpinājas apmācības vēl nedaudz vairāk kā 2vus mēnešus. Tur laiks engaja, jo tur nodarbojies tikai ar pa lielam nevajadzigām lietām lai tevi kartīgi izcakarētu. Tad jau pat varēja uz gultas apsēsties pa dienu jo bija nedaduz brivāks, laigan vnm ir atstāts kāds kurš rūpēsies par to lai mums ir ko darīt un nebūtu jāsēz. Viņa darbs meklēt pie kāpiekasīties un izcakarēt.

Pēc tiem 2viem menešiem pēdējie testi, lai redzētu ko tad 4tros menešos esam iemācījušies. Arā jau rudens un lietus, kas īpaši garīgo nepacēla, jo zinājam ka priekša atkal pēdējais pārgajiens 120 km un ja acerājāmies kādas kājas bija pēc 60km un labos laika apstākļos tad bija tāds stresins.

Un tad sākas tas pārgājiens. Lietus, pretvējš dubļi un ilgi jau nebija jāgaida saberzumi utt. Pirmaja dienā noejot 40km un beidzot apstājāmies lai uztaisītu kko līdzīgu teltij un pavadītu nakti. Norīta celos un javelk bija tie slapjie zabaki , īpaši priecīgs un optimitiks nejutos. Plus vēl apzinoties ka atlikūsi minimums 80 km. To tā nevar uzrakstīt tas laikam jaizbauda. Bet nu teikšu godīgi neko tik smagu un sāpīgu tiešam darījis nebiju.

Pēcatm tur vēl visadi notikumi, bet svarīgākais ka 11 janvarī ierados jaunajā bāzē kur arī viss notiek pa īstam un citā līmenī.

Atkal 2 mēnešu apmācība, jo vini domā ka iepriekšēja bāzē naks nav iemācīts , atkal jauna disciplīna un jauns, mēs to saucām par teātri. Atkal māca kkādas lietas tikai mācīšanas pēc, lai būtu mums ko darīt, lai nebūtu tā pat vien jāsēz.

Mēnesi biju kalnos, iemācija labi slēpot un gulējam sniega. Bet nevienā brīdī nebija sajūta ka esi brīvdienās, jo kads vnm par to rūpējas un tam ir dažādi vingrinājumi.

Tas tā ļti lielos vilcienos, ja kādam kas vairāk intresē var droši jautāt, jo izstastīt to nevar un kur nu vēl uzrakstit. Vēl jau tas leģions ir atvērts takā drošij, ja kādam ļoti gribas jaunas izjutas var aizbraukt apskatīties ;)

Zel no turienes braukt prom nebija, bet palika žēl to draugu kas tur palika, jo izgajam tiešam visadiem brīnumiem cauri un tas jau laikam satuvina cilvekus. Pats šeit gribētu palikt kā nekā mājas ..

Jaunākie blogu ieraksti

Uzzini par mani vairāk!

1. Dzimšanas vieta
Valmiera

2. Iesauka
oseens, kocēnu osis

3. Ko darītu, ja Tavā ricībā būtu 1 miljons latu?
Tērētu ... sponsorētu KSK..

4. Biežāk lietotais dzēriens
Kefirs

5. Gardākais ēdiens
Gaļa :D

6. Iecienītākā televīzijas pārraide
Simsoni

7. Lasītākais žurnāls/avīze
Liesma

8. Populārākais interneta portāls
draugiem.lv ,esports.lv, TVNET.LV

9. Iedvesmojošākā mūzika
R&B

10. Mīļākā krāsa
Balta

11. Sporta aktivitātes ārpus florbola
Dažādi

12. Bērnības elks sportā
Maikls Džordans

13. 3 priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu florbolistu
Attieksme, aukstasinība, domāšana

14. Kurš ir slinkākais/-ā KSK florbolists/-e
:)

15. Ko vēlētos uzlabot savā spēlē?
Drošvien kad visu

16. Sīkstākais pretinieks laukumā
nav tāda

17. Nozīmīgākā spēle/-s karjerā
PČ Somija U-19

18. Mērķis 2011./12. gada sezonā?
Zelts

"Kocēnu sporta klubs" © 2008
info@ksk.lv